Senajā Divupē, apgabalā starp Tigru un Eifratu, izveidojās viena no pirmajām matemātikas tradīcijām pasaulē. Šis reģions, ko dēvē par Mezopotāmiju, apvienoja pilsētvalstis ar attīstītu saimniecību, rakstību un pārvaldi. Aprēķini bija nepieciešami katru dienu. Skaitļi kalpoja darbam, varai un kārtībai.
Apūdeņošana, zemkopība un tirdzniecība prasīja precizitāti. Graudu krājumi, lopu skaits un zemes platības bija jāuzskaita. Nodokļi un algas bija jāaprēķina. Bez skaitļiem nebija iespējama valsts pārvalde. Matemātika radās kā rīks, kas palīdzēja organizēt dzīvi.
Rakstība Mezopotāmijā tika veidota ķīļrakstā. Skaitļi tika iespiesti māla plāksnēs ar niedru irbuli. Plāksnes tika žāvētas vai apdedzinātas, tāpēc daudzas saglabājušās līdz mūsdienām. Skaitļi netika rakstīti kā mūsdienu cipari. Tika lietotas ķīļu kombinācijas, kas apzīmēja vienības, desmitus un lielākus daudzumus.
Īpaša iezīme bija sešdesmit bāzes skaitļu sistēma. Skaitļi tika veidoti, balstoties uz 60. Šī sistēma bija ļoti praktiska, jo 60 dalās ar daudziem skaitļiem. Dalīšana bija vienkāršāka nekā citās sistēmās.
No šīs tradīcijas nāk stundas iedalījums 60 minūtēs un apļa sadalījums 360 grādos. Šie dalījumi tiek lietoti vēl šodien.
Saskaitīšana un atņemšana bija pamats. Reizināšana tika veikta ar tabulu palīdzību. Dalīšana balstījās uz reizināšanas pretējiem skaitļiem. Saglabājušās plāksnes ar gatavām tabulām, kuras skolēni mācījās no galvas.
Aprēķini tika izmantoti algām, pārtikas sadalei un krājumu uzskaitei. Precizitāte bija svarīga, jo kļūdas varēja radīt strīdus.
Daļas bija būtiska aprēķinu daļa. Tās tika lietotas graudu sadalē, zemes mērījumos un laika noteikšanā. Sešdesmit bāzes sistēma ļāva viegli izteikt daļas bez sarežģītiem pierakstiem.
Proporcijas tika izmantotas arī būvniecībā. Pareizas attiecības nodrošināja stabilas ēkas un kanālus.
Zemes mērīšana bija ikdienas uzdevums. Lauku robežas bija jānosaka precīzi. Tika aprēķināti taisnstūru un trijstūru laukumi. Tilpumi bija svarīgi noliktavās un tvertnēs.
Saglabājušies uzdevumi, kuros jāaprēķina kanāla garums vai lauka platība. Šie uzdevumi pierāda praktisku ģeometrijas lietošanu.
Mezopotāmijas matemātiķi risināja uzdevumus ar nezināmiem lielumiem. Mūsdienu simbolu vietā tika lietots aprakstošs teksts. Uzdevumi tika formulēti kā stāsti.
Piemēram, tika dots laukums un viena mala, bet otra mala bija jāatrod. Risinājums tika izskaidrots soli pa solim. Šī pieeja atgādina agrīnu algebru.
Matemātika tika mācīta skolās, kuras sauca par rakstvežu skolām. Skolēni mācījās rakstīt, skaitīt un risināt uzdevumus. Māla plāksnes kalpoja kā mācību burtnīcas.
Mācīšanās balstījās uz atkārtošanu. Tabulas un paraugi tika pārrakstīti daudzas reizes. Precizitāte tika stingri prasīta.
Debesu novērojumi bija cieši saistīti ar matemātiku. Mēness fāzes, planētu kustība un kalendārs prasīja aprēķinus. Gads tika sadalīts mēnešos. Dienas tika mērītas ar saules un ūdens pulksteņiem.
Aprēķini palīdzēja noteikt svētku laikus un lauksaimniecības darbus.
Likumu krājumi izmantoja skaitļus sodu un kompensāciju noteikšanai. Atlīdzība par darbu tika aprēķināta pēc normām. Pārvaldē matemātika nodrošināja kārtību.
Bez aprēķiniem nebūtu iespējama pilsētu pārvaldīšana un resursu sadale.
Mezopotāmijas matemātika ietekmēja citas civilizācijas. Zināšanas nonāca pie grieķiem un tālāk Eiropā. Sešdesmit skaitļu sistēmas pēdas saglabājās līdz mūsdienām.
Daudzi pamatjēdzieni, kas šķiet pašsaprotami, radušies tieši šajā reģionā.
Agrīnie aprēķini pierādīja, ka matemātika var būt precīza un sistemātiska. Praktiskas vajadzības veidoja metodes, kuras kļuva par pamatu turpmākai attīstībai.
Mezopotāmija parādīja, ka skaitļi spēj organizēt sabiedrību.
Skaitīšana, mērīšana un loģiska domāšana Mezopotāmijā veidoja matemātikas pamatus. Māla plāksnēs saglabātās zināšanas rāda augstu prasmju līmeni. Šī senā matemātika nav zudusi. Tā dzīvo laika mērījumos, leņķos un aprēķinu principos, kas tiek lietoti arī mūsdienās.