Senās Ēģiptes civilizācija bija viena no pirmajām, kur matemātika tika izmantota ikdienas dzīvē, īpaši ģeometrija. Šīs zināšanas kalpoja praktiskiem uzdevumiem: zemes mērīšanai, būvniecībai, laika skaitīšanai un preču uzskaitei. Tas bija praktiskās matemātikas pamats jau pirms aptuveni 4000 gadiem.
Nīlas upes ikgadējie plūdi nesa auglīgu augsni, bet vienlaikus izdzēsa robežas starp lauksaimniecības zemēm. Lai atjaunotu zemes platības un noteiktu robežas, bija vajadzīgi mērījumi, līnijas un leņķi.
Tieši tāpēc Ēģiptē izveidojās ģeometrijas metodes. Šī pieeja neattīstījās kā tīra teorija, bet kā pragmatisks rīks, kas palīdzēja risināt konkrētas problēmas.
Galvenais avots par ēģiptiešu matemātiku ir saglabājušies papirusi. Rhind Mathematical Papyrus satur vairāk nekā 80 uzdevumus ar risinājumiem aritmētikā un ģeometrijā. Moscow Mathematical Papyrus satur 25 uzdevumus, tajā skaitā ģeometriskus aprēķinus laukumu un tilpumu noteikšanai.
Šie teksti rāda praktisku pieeju: nevis abstraktu teoriju, bet konkrētus risināšanas soļus laukumu, formu un izmēru aprēķinam.
Zemes laukumu mērīšanai izmantoja taisnstūra laukuma principu: garums reiz platums. To izmantoja lauksaimniecībā un nodokļu aprēķinos.
Apļa laukumu aprēķināja aptuveni: no diametra atņēma daļu (1/9), tad iegūto vērtību kvadrēja. Šis paņēmiens deva rezultātu, kas ir tuvs mūsdienu aprēķiniem ar π.
Tika lietotas arī trijstūra laukuma un dažādu ķermeņu tilpuma formulas, kas bija nepieciešamas būvniecībā un noliktavu telpu plānošanā.
Piramīdu celtniecībā izmantoja seked metodi, kas raksturoja sānu slīpumu kā attiecību starp augstumu un horizontālo attālumu. Tas ļāva uzturēt precīzas proporcijas starp malu, augstumu un virsotni.
Šī nebija teorētiska abstrakcija, bet praktiska inženierijas pieeja, kuru izmantoja arī tempļu un citu monumentālu būvju plānošanā.
Papirusi un mācību materiāli rāda, ka matemātiku mācīja īpašās skolās. Skolēni pārkopēja uzdevumus, tabulas un risinājumus, līdz sasniedza nepieciešamo precizitāti.
Mācību process bija līdzīgs praktiskai darba sagatavošanai: daudz atkārtojumu, konkrēti piemēri un skaidri algoritmi ikdienas aprēķinu vajadzībām.
Ģeometriju lietoja zemes mērīšanā, nodokļu noteikšanā, būvniecībā un arhitektūrā, laika skaitīšanā, astronomijā, kā arī dokumentu un kontu kārtošanā. Tā palīdzēja pieņemt lēmumus par zemes sadali, resursu plānošanu un būvju precizitāti.
Lai gan ēģiptieši neveidoja teorētisko matemātiku grieķu izpratnē, viņu praktiskā ģeometrija kļuva par pamatu turpmākai attīstībai. Grieķu matemātiķi pārņēma un attīstīja laukumu un leņķu mērīšanas metodes, kas bija nostiprinātas Ēģiptē.
Senajā Ēģiptē ģeometrija bija instrumentāla zinātne, kas risināja ikdienas uzdevumus un palīdzēja veidot monumentālu arhitektūru. Papirusos saglabātie aprēķini parāda, ka ģeometrija bija precīzs rīks cilvēku dzīves, darba un valsts pārvaldes organizēšanai.